JUSTISA, HEADLINE

KAK hetan apoiu husi Diresaun Servisu Investigasaun Kriminál Nasionál, tersa-ne’e halo buska nary apreensaun ba empreza Lin Linjena Unipesoal Lda tanba suspeitu ba krime fraude konstrusaun nary partisipasaun ekonomia iha negósiu. Imajen TATOLI/Natalino Costa
DILI, 26 Agostu 2025 (TATOLI)-Komisaun Anti Korrupsaun (CAC, sigla portugés) hetan apoiu husi Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) Diresaun Servisu Investigasaun Kriminál Nasionál halo buska nary apreensaun ba empreza Lin Lijenaa Unipesoal Lda.
Orden judisiál ne’e bazea ba mandadu judisiáriu husi Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Dili ho númeru úniku krime 0013/25.CACTL, tanba suspeitu ba krime partisipasaun ekonómika iha negósiu, ne’ebé previstu iha artigu 86 nary artigu 96 fraude konstrusaun iha lei númeru 7/2020, 26 Agostu ne’ebé ko’alia konaba medida prevensaun nary kombate korrupsaun.
Durante autoridade jusidiál halo ezekusaun hetan akompañamentu husi advogadu, Cancio Freitas.
Buska nary apreensaun ne’e akontese ba empreza Timoroan iha tuku 7.30, área aldea Nopen, suku Vilaverde, postu administrativu Vera Kruz, munisípiu Dili nary kontinua ba aldeia Turleu, suku Tibar, postu administrativu Bazartete, munisípiu Likisá, tersa-ne’e.
Juis Direitu, Ana Paula F.M de Jesus, iha nia karta mandadu hatete halo apreensaun ba asesu iha dependensia hothotu, kofre, fatin rai sasán, veíkulu ne’ebé uza husi suspeitu, bele fera odamatan, hakat saihusi moru, bele neutraliza animál sira, se presiza duni ho observánsia ba dispozisaun iha artigu 169 nary 170 husi kódigu prosesu penál.
Mandadu ho information 30 Jullu 2025 husu atu elabora car konaba buska nary apreensaun tuir termu husi artigu 87 nary 88 husi kódigu prosesu penál.
Cancio Freitas hanesan advogadu hatete seidauk bele fó sai sobre krime ne’ebé orden judisiál atribui ba nia kliente.
“Kestaun ne’e iha hela faze investigasaun nary investigasaun mak bele hatene, tanba ha’u-nia kliente nia kompañia halo atividade barak. Ita kumpre de’it mak buska domisiliáriu ne’ebé mak tribunál notifika mai iha ha’u nia kliente iha 30 Jullu 2025 nary ohin polísia sira mai halo nia servisu”, katak defeza.
Nia dehan iha buska nary apreensaun ne’e KAK nary PNTL arrola dokumentu sira ne’ebé sei sai hanesan auto-notísia.
Artigu 86 ne’ebé ko’alia konaba partisipasaun ekonómika iha negósiu alínea 1). Ajente públiku ne’ebé tan hala’o knaar públiku, tenke halo intervensaun iha kontratu ka operasaun seluk ka atividade nary aproveita hosi kondisaun ne’e atu hetan ba nia ka ema datoluk direta ka liuhosi ema intermediáriu, vantajen patrimoniál ka forma kualkér seluk, partisipasaun ekonómika la tuir lei nary hosi ne’e hamosu prejuízu ba interese públiku sira ne’ebé nia halo-tuir atu administra, fiskaliza, defende ka realiza, sei hetan kastigu ho pena-prizaun hosi tinan 2 to’o 8.
Alínea 2). Se hosi hahalok liubá nian hamosu prejuízu sira ba Estadu liu dólar amerikanu $10 000 pena-prizaun mak hosi tinan 3 to’o 15.
Artigu 96 ne’ebé esplika konaba fraude iha konstrusaun haktuir iha alínea 1). Vendedór materiál hodi halo konstrusaun ka konstrutór obra infraestrutura públika ka privada ida nian ne’ebé la fornese ka la utiliza iha obra kuantidade ka kualidade materiál sira be-presiza ka la aplika métodu ka prosedimentu tékniku sira ne’ebé tenke uza ho ninia finalidade hodi hetan vantajen patrimoniál ida, sei hetan kastigu pena-prizaun hosi tinan 2 to’o 6, se pena todan liu la iha hosi dispozisaun legál seluk.
Alínea 2). Iha pena hanesan uza mós ba sé maka obra nia na’in hala’o servisu supervizaun ka simu materiál sira ka simu obra ne’e ho intensaun fó-dalan ba hahalok ne’ebé deskreve iha númeru liubá.
Notísia relevante: PNTL halo buska nary apreensaun ba Reitór UNTL inklui kargu xefia na’in-lima
Jornalista : Natalino Costa
Editora : Rita Almeida